Ierakstiet „photo vault“ jebkurā lietotņu veikalā, un jūs iegūsiet simtiem rezultātu. Gandrīz visas šīs lietotnes dara vienu un to pašu: pārvieto jūsu fotoattēlus uz lietotnes privātu mapi, uzliek priekšā PIN koda ekrānu un nosauc to par seifu.

Tas nav seifs. Tās ir aizslēgtas durvis neaizslēgtas istabas priekšā.

Ko lielākā daļa „foto seifa“ lietotņu patiesībā dara

Parastais darbības cikls izskatās šādi: jūs lietotnē izvēlaties fotoattēlus, tā pārkopē tos mapē, kuru jums rāda tikai pati lietotne, un izņem tos no jūsu parastās foto galerijas. Atveriet lietotni, ievadiet PIN kodu, un jūsu fotoattēli parādās atkal.

Nekas šajā procesā nepieskaras pašam fotoattēla failam. Attēls joprojām ir parasts, lasāms JPEG fails, kas glabājas jūsu ierīces atmiņā — vienkārši mapē, kuru lietotnes saskarne neparāda. PIN kods noslēdz piekļuvi lietotnei, nevis failam.

Par šī paša trika operētājsistēmas versiju rakstījām rakstā Kāpēc paslēpta mape patiesībā nav paslēpta: atzīmējot „Slēptie vienumi“ Windows sistēmā, nospiežot Command+Shift+Punkts Mac datorā vai pievienojot tālruni datoram un pārlūkojot tā krātuvi ar failu pārvaldnieku, tieši šīs lietotņu privātās mapes bieži vien kļūst redzamas. Kas tās atrod, tas tās atver. Atslēga nav vajadzīga, jo nekādas atslēgas nekad nebija.

Paslēpšana vs. šifrēšana vienā teikumā

Fotoattēla paslēpšana to pārvieto. Fotoattēla šifrēšana to pārraksta.

Pārvietojiet to, un ikviens, kurš to atradīs, varēs to atvērt — fails ir nemainīts, tikai pārcelts citur. Pārrakstiet to šifrētā tekstā, un tā atrašana nedod pilnīgi neko: diskā esošie baiti ir tikai troksnis bez atslēgas, kas pieder tikai jums.

Šī atšķirība ir visa robeža starp „seifu“, kas patiesībā ir tikai slēptuve, un seifu, kas tiešām ir seifs.

Kāpēc tieši fotoattēliem tas ir vēl svarīgāk

Fotoattēli parasti ir vissensitīvākie faili tālrunī, un tos ir arī visvieglāk nejauši atklāt. Koplietots ģimenes iPad, tālrunis, kas iedots bērnam paspēlēt spēli, nozaudēta vai nozagta ierīce, mākoņa dublējumkopija, kas sinhronizē vairāk, nekā bijāt pamanījuši — jūsu fotoattēli nonāk daudz vairāk vietās, nekā bijāt ieplānojuši.

Tikai paslēpšanai paredzēta „seifa“ lietotne jūs pasargā no viena vienīga scenārija: kāda, kurš pavirši šķirsta jūsu galeriju un nezina, ka pastāv otra mape. Tā nepalīdz nekā, tiklīdz kāds patiešām sāk meklēt — brālis vai māsa, kas iepriekš izmantojuši to pašu triku, partneris, kurš atrod mapi, vai ikviens, kam ir pamata piekļuve failu sistēmai.

Fotoattēla aizslēgšana atrisina to, kas ar to notiek turpmāk. Tā neietekmē to, kas jau aizgājis ārpus ierīces — katrs fotoattēls, kas uzņemts ar ieslēgtiem atrašanās vietas pakalpojumiem, paša faila iekšpusē nes GPS koordinātas, ierīces modeli un precīzu laika zīmogu, kas nav redzami pašā bildē, taču ir pievienoti katrai kopijai, ko jau esat nosūtījuši. Mūsu bezmaksas EXIF dzēsējs parāda, ko tieši konkrēts fotoattēls sevī nes, un izdzēš šos datus tieši jūsu pārlūkprogrammā, pirms nosūtāt nākamo attēlu.

Kā noteikt, kāda veida lietotni jūs izmantojat

Daži godīgi jautājumi ātri atklāj atšķirību:

  • Vai lietotne paskaidro, kas šifrē jūsu failus? Īsts seifs nosauks algoritmu (standarts ir AES-256) un aprakstīs, no kurienes nāk atslēga. Paslēpšanas lietotne parasti runā tikai par „drošu“ PIN koda ekrānu.
  • Kur glabājas šifrēšanas atslēga? Tai jābūt atvasinātai no jūsu pašu PIN koda vai zīmējuma jūsu ierīcē. Ja lietotnei nav atbildes vai atbilde skan „mūsu serveros“, aizsardzība balstās uz uzticēšanos uzņēmumam, nevis uz matemātiku.
  • Vai jums ir vajadzīgs konts? Daudzas paslēpšanas lietotnes prasa reģistrāciju tieši tāpēc, lai tās varētu sinhronizēt jūsu „paslēptos“ (nešifrētos) fotoattēlus uz saviem serveriem. Konts ir jūsu kopija kāda cita datorā — ir vērts pajautāt, kāpēc tas vispār ir nepieciešams.
  • Kas notiek, ja pievienojat ierīci datoram? Ja fotoattēli ir tikai pārvietoti, failu pārvaldnieks tos bieži vien joprojām varēs nolasīt. Ja tie ir patiesi šifrēti, faili diskā ir nelasāmi neatkarīgi no tā, caur kuru ekrānu uz tiem skatāties.

Kā to risina Vaultine

Vaultine ir veidots, lai uz šiem jautājumiem atbildētu godīgi:

  • Īsta šifrēšana, nevis pārvietošana. Katrs fails tiek šifrēts jūsu ierīcē ar AES-256-GCM, pirms tas jebkad tiek saglabāts — seifs ir nelasāms, nevis tikai nobīdīts sāņus.
  • Jūsu atslēga no jūsu atbloķēšanas metodes. Šifrēšanas atslēga tiek atvasināta no PIN koda vai zīmējuma. Tā tiek izveidota jūsu ierīcē un nekad to neatstāj.
  • Konts nav nepieciešams. Nav nevienas servera kopijas jūsu failiem, ko sargāt jau pašā sākumā, jo servera kopijas vispār nav.
  • Decoy Vault un Duress Vault, ja tie ir vajadzīgi. Papildus parastai bloķēšanai Vaultine piedāvā atsevišķu Decoy Vault (atver nekaitīgu otru seifu) un Duress Vault (izdzēš īsto seifu) situācijām, kad jūs piespiež lietotni atbloķēt.
  • Visur, kur uzņemat fotoattēlus. Tas pats šifrētais seifs darbojas iPhone, Mac, Android un Windows ierīcēs.

Vārds „seifs“ nedrīkst būt mārketinga apzīmējums tam, ka fails vienkārši pārcelts uz citu vietu. Pirms uzticat lietotnei savus personīgākos fotoattēlus, uzdodiet tai vienīgo jautājumu, kam patiesībā ir nozīme: kas notiek ar šo failu, ja kāds atrod mapi?

Pārņemiet īstu kontroli pār savu privātumu ar Vaultine.