„Jūsu dati ir šifrēti“ ir viens no visbiežāk sastopamajiem apgalvojumiem privātumam veltītos produktos un viens no vismazāk noderīgajiem pats par sevi. Šifrēšana apraksta mehānismu: lasāmu datu pārvēršanu nelasāmos datos ar atslēgu. Tā nepasaka pilnīgi neko par to, pie kā šī atslēga pēc tam paliek — un tieši šī detaļa izšķir gandrīz visu par to, kurš patiesībā paliek aiz slēgtām durvīm. Zero-knowledge ir termins tam, ka šī detaļa ir sakārtota pareizi.

Pamatideja

Zero-knowledge šifrēšana nozīmē, ka uzņēmumam, kas uztur pakalpojumu, nekad nav piekļuves atslēgai, kura nepieciešama jūsu datu atšifrēšanai. Nevis „izvēlas neskatīties“, bet pēc savas uzbūves nespēj, jo atslēga nekad neatstāj jūsu ierīci un nekad nav nosūtīta uz viņu serveriem. Parasti tā tiek atvasināta no kaut kā, ko zināt tikai jūs (paroles, PIN koda vai zīmējuma), izpildot atslēgas atvasināšanas procesu lokāli, tā ka ārpus jūsu kontroles jebkad nonāk tikai rezultāts — šifrēts teksts.

Tam ir nozīme tāpēc, ka „mēs šifrējam jūsu datus“ un „mēs nevaram izlasīt jūsu datus“ ir divi ļoti atšķirīgi apgalvojumi, un lielākā daļa produktu izsaka tikai pirmo. Uzņēmums var šifrēt failus savos serveros ar spēcīgiem algoritmiem, piemēram, AES-256, vienlaikus pats paturot atšifrēšanas atslēgu, un tas nozīmē, ka šifrēšana neielaiž uzbrucējus no malas, taču neko neizdara, lai apturētu pašu uzņēmumu, datu noplūdi no šī uzņēmuma vai tam adresētu tiesisku pieprasījumu. Zero-knowledge aizver tieši šo spraugu.

Zero-knowledge vs. šifrēšana no gala līdz galam

Šos divus terminus mēdz lietot kā sinonīmus, taču tie nesniedz gluži vienādu garantiju. Šifrēšana no gala līdz galam parasti attiecas uz datiem, kas tiek šifrēti pārvietošanās laikā, lai serveris, kas tos pārsūta, nespētu tos izlasīt tranzītā. Tā ir reāla aizsardzība, taču tā neko nepasaka par to, kas notiek, tiklīdz dati sasniedz galamērķi; daudzas šifrētas sistēmas saņemšanas brīdī datus atkal atšifrē un glabā atklātā veidā vai arī servera pusē glabā atslēgas rezerves kopiju.

Zero-knowledge ir spēcīgāka, pilnīgāka versija: pakalpojumu sniedzējam nekad nav atslēgas — ne tad, kad dati pārvietojas, ne tad, kad tie stāv mierā. Patiesi zero-knowledge sistēma šifrē arī datus miera stāvoklī, kas nozīmē, ka krātuvē guļošie faili pakalpojumu sniedzējam paliek nelasāmi bez termiņa ierobežojuma, nevis tikai augšupielādes laikā.

Pret ko tā aizsargā

Zero-knowledge uzbūves vērtība visskaidrāk parādās tieši tajās situācijās, kurās vienkārši „šifrēta“ sistēma izgāžas:

  • Serveru datu noplūde. Ja uzbrucējs tiek iekšā uzņēmuma serveros un uzņēmums glabā lietotāju atslēgas, uzbrucējs potenciāli iegūst ceļu arī pie lietotāju datu atšifrēšanas. Ja uzņēmums nekad nav glabājis atslēgas, datu noplūde dod tikai nelasāmu šifrētu tekstu.
  • Tiesisks pieprasījums. Tiesas pavēste vai rīkojums var piespiest uzņēmumu izsniegt tikai to, kas tam faktiski ir. Zero-knowledge pakalpojumu sniedzējs var izsniegt šifrētos failus un patiesi pateikt, ka arī pats nespēj tos atvērt, jo patiešām nespēj.
  • Iekšējs darbinieks. Darbinieks ar piekļuvi serverim sistēmā, kas nav zero-knowledge, var spēt piekļūt lietotāju datiem pa tiešo. Zero-knowledge sistēmā servera pusē nav nekā, kam piekļūt.

Nekas no tā neprasa uzticēties uzņēmuma labajiem nodomiem. Tā ir pašas arhitektūras īpašība, un tieši tāpēc tā ir daudz vērtīgāka par solījumu privātuma politikā.

Kā noteikt, vai apgalvojums ir patiess

Ir viena praktiska pārbaude, kas caururbj lielāko daļu mārketinga tekstu: meklējiet opciju „aizmirsu paroli“ vai konta atgūšanas procesu, kas atjauno piekļuvi jūsu šifrētajiem datiem. Ja uzņēmums var atiestatīt jūsu paroli un ielaist jūs atpakaļ jūsu failos, tā rīcībā ir kāda daļa no atslēgas neatkarīgi no tā, vai produkts tiek saukts par zero-knowledge vai nē. Īsts zero-knowledge produkts to izdarīt nespēj. Ja jūsu parole vai PIN kods ir zudis un nav atsevišķi izveidotas, ierīcē glabātas atkopšanas metodes, arī dati ir zuduši — pēc pašas uzbūves, jo tieši tā pati īpašība neielaiž iekšā arī visus pārējos.

Tieši tāpēc zero-knowledge produkti e-pasta paroles atiestatīšanas vietā paļaujas uz tādām lietām kā lokāli ģenerēta atkopšanas frāze. Arī atkopšanas frāze nekad nepieskaras serverim; tā ir vienkārši otra, bezsaistes kopija atslēgas atvasināšanas materiālam, kuru glabājat tikai jūs.

Kā to īsteno Vaultine

Vaultine seifa šifrēšanas atslēga nāk no jūsu pašu PIN koda vai zīmējuma, tiek atvasināta un izmantota pilnībā jūsu ierīcē un nekad netiek nosūtīta uz serveri (par to, kā tas ļauj iztikt arī bez konta vispār, lasiet rakstā Kāpēc seifa lietotne bez konta patiesībā ir drošāka). Katrs fails pirms saglabāšanas tiek šifrēts ar savu AES-256 atslēgu, un neobligātā Dropbox dublēšana vispirms šifrē failus ierīcē, tāpēc pakalpojumā Dropbox nonāk jau gatavs šifrēts teksts neatkarīgi no tā, cik laba ir paša Dropbox šifrēšana (par šo atsevišķo jautājumu lasiet rakstā Vai ar Dropbox šifrēšanu pietiek sensitīviem failiem?).

PIN koda pazaudēšana bez saglabātas atkopšanas frāzes nozīmē, ka Vaultine nevar atgūt jūsu failus jūsu vietā. Tā nav nepilnība atbalsta darbā; tā ir tieša, nenovēršama seka tai pašai uzbūvei, kas neļauj jūsu failiem piekļūt arī datu noplūdei, tiesas pavēstei vai darbiniekam.

Īsumā

„Šifrēts“ pasaka, ka slēdzene pastāv. „Zero-knowledge“ pasaka, kuram nav atslēgas. Abi apgalvojumi izklausās līdzīgi un mārketinga tekstos tiek lietoti gandrīz kā sinonīmi, taču tikai viens no tiem patiesībā nosaka, vai arī pats uzņēmums paliek aizslēgts ārpus jūsu datiem. Pirms ticat kādam no tiem, pārbaudiet, vai pastāv paroles atiestatīšanas funkcija.

Vaultine šifrēšanas atslēga nekad neatstāj jūsu ierīci. Sāciet ar 10 failiem bez maksas vietnē vaultine.app.